neviltots
neviltots -ais; s. -a, -ā
neviltoti apst.
1.Nol. divd. → viltot.
2.Dabisks, īsts.
PiemēriNeviltots dārgakmens.
3.Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Patiess, nemākslots.
PiemēriNeviltots prieks.
Avoti: 5. sējums