viltot
viltot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
Piemēri«Tas bija ar viltotu papīru [dokumentu] uz lielkunga vārda izņēmis no bankas četrdesmit tūkstoš rubļus.»
- «Tas bija ar viltotu papīru [dokumentu] uz lielkunga vārda izņēmis no bankas četrdesmit tūkstoš rubļus.»
- Vēlāk milicijas bērnu istabā viņai rādījuši arī viltotus alus automāta žetonus..
- Centieni viltot naudu radās gandrīz reizē ar tās parādīšanos. Jau 6. gadsimtā pirms mūsu ēras viltotā nauda tika izgatavota..
- «Rokrakstu speciālists.. salīdzinājis Teklas un Repa rokrakstus un ir jau uzrakstījis ziņojumu, ka Reps jūsu Teklas parakstus viltojis ar savu roku...»
- pārn. Tas laikam ir māns. Kaut kas šai mierā ir viltots un nepatiess.
1.1.parasti divd. formā: viltots Tāds, kas pēc kādām īpašībām ir līdzīgs (kam).
PiemēriViltoto krējumu gatavo no rūgušpiena un svaiga piena vai paniņām..
- Viltoto krējumu gatavo no rūgušpiena un svaiga piena vai paniņām..
- Jānītim [viesībās] kļuva arvien garlaicīgāk, un viņš, paknibinājies ap viltotā zaķa šķēlīti, paprasīja sev limonādi..
2.Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
PiemēriViltot statistikas datus.
- Viltot statistikas datus.
- Viltoti vēstures fakti.
Avoti: 8. sējums