viļāt
viļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt. Arī vārtīt1.
PiemēriMeitene izklaidīgi vērās logā un, kā šķita, tikpat izklaidīgi viļāja ābolu pa sauju.
1.1.Košļājot grozīt (pa muti).
PiemēriBet viņš tikām viļāja drupatu mutē, kamēr tā siekalās atmirka mīksta un tika norijama.
1.2.pārn.; sar. Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
PiemēriSirmais tik neskaidri viļāja vārdus, ka atstatāk sēdošie nekā nevarēja saprast.
Avoti: 8. sējums