viltot
viltot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
Piemēri«Tas bija ar viltotu papīru [dokumentu] uz lielkunga vārda izņēmis no bankas četrdesmit tūkstoš rubļus.»
1.1.parasti divd. formā: viltots Tāds, kas pēc kādām īpašībām ir līdzīgs (kam).
PiemēriViltoto krējumu gatavo no rūgušpiena un svaiga piena vai paniņām..
2.Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
PiemēriViltot statistikas datus.
Avoti: 8. sējums