viltnieks
viltnieks -a, v.
viltniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Viltīgs cilvēks. Cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
PiemēriRežisors: ..kā cīnīties ar ļaunumu? Ar baltiem cimdiem, tīrām rokām un lielāko godprātību vai arī atļaut pret viltniekiem pielietot viltu?
1.1.Viltīgs dzīvnieks.
PiemēriTeic, ka lapsa esot gudrākais meža iemītnieks. Varbūt. Bet arī piedzīvojis mednis ir lielisks viltnieks.
Avoti: 8. sējums