viļāties
viļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem. Vāļāties (1).
PiemēriMēs [bērni] varējām skraidīt pa visu dārzu, viļāties pa zāli, kurā vietā vien iegribējās.
1.1.Bezdarbībā gulšņāt.
PiemēriTā taču bija mazā jaunkundzīte, kas augu dienu viļājās Dubura dārzā.
1.2.Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
PiemēriMārtiņš ieiet ābeļdārzā, kur saulītē jau viļājas agrīnie, vēja trauktie rudens āboli.
Avoti: 8. sējums