viļņojums
viļņojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → viļņot1, viļņoties1.
PiemēriMēs esam pārāk pieraduši pie ūdens, pārāk ikdienišķs šķiet mums lietus, upju straumes, ezeru un jūru viļņojums.
2.Paveikta darbība, rezultāts → viļņot2, viļņoties2.
Piemēri..mēs visi saredzam.. zeltaino kviešu viļņojumu no apvāršņa līdz apvārsnim.
Avoti: 8. sējums