viļņoties
viļņoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, arī ūdeni.
PiemēriSkalo ātrāk krastus, Daugava, Lai reiz brīvi viļņi viļņojas..
- Skalo ātrāk krastus, Daugava, Lai reiz brīvi viļņi viļņojas..
- ..jo augstāk cēlās saule, jo vējš pieņēmās spēkā, un jūra sāka viļņoties.
- ..ūdeņi viļņojas, šļakst, ņirb vēja pūsmās un brāzienos.
2.Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
PiemēriKā sarkana jūra ziedos viļņojas lauks..
- Kā sarkana jūra ziedos viļņojas lauks..
- Zirnekļa tīkli laukos viļņodamies mirdzēja kā sudrabs un dažreiz, sava viegluma pārņemti, atraisījās no rugājiem un pacēlās augšup, un šūpodamies aizlīgoja pa gaisu..
- Ledus slānis, caurspīdīgs un droši vien zilgans. Un zem tā - zaļas un brūnas ūdenszāles, kas viļņojas, elpo.
- Viņas sejā tagad sarkst un kaist brūnais vasaras iedegums, un no karstās elpas augsti viļņojas kuplās krūtis.
2.1.Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
PiemēriPulciņš strēlnieku: Mirdzot šautenēm zeltsaules staros, Dziesmu skaņas viļņojas šurp.
- Pulciņš strēlnieku: Mirdzot šautenēm zeltsaules staros, Dziesmu skaņas viļņojas šurp.
- Doma zālē sēž zem svecēm ērģelnieks. Gaiss ap ērģelnieka galvu viļņojas un trīc.
2.2.Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
PiemēriSvētdienīgi ģērbušies ļaudis varenā straumē viļņojās pa ielu un uzņēma.. dziesmu.
- Svētdienīgi ģērbušies ļaudis varenā straumē viļņojās pa ielu un uzņēma.. dziesmu.
- ..[sagaidītāju pūlis] sajaukdamies ar atbraucējiem, kustējās un viļņojās, nemiera, satraukuma un steigas pārņemts.
2.3.pārn. Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
PiemēriViļņojas politiskas kaislības.
- Viļņojas politiskas kaislības.
2.4.pārn. Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
Piemēri..viņā ir sākušas viļņoties visādas jaunās domāšanas un jušanas, kādas nav manījusi sevī nekad agrāk.
- ..viņā ir sākušas viļņoties visādas jaunās domāšanas un jušanas, kādas nav manījusi sevī nekad agrāk.
- Bet vai Ārda atturība nebija tieši tā, kas Uldu ieinteresēja, piesaistīja? Vai pār sirdi viļņojošās tieksmju šūpas nebija labākas par pēkšņu, bieži vien varmācīgu skūpstu?
- No līdzcietīgā skatiena, no žēluma brāļa balsī viņā kas sāk karst, viļņoties, lauzties uz āru.
Avoti: 8. sējums