viltīgs
viltīgs -ais; s. -a, -ā
viltīgi apst.
1.Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un, parasti, citus maldina, lai sasniegtu savus nodomus (par cilvēku).
PiemēriViņš vienmēr domāja, ka ir pietiekami viltīgs, lai izvairītos, atpirktos, lai izdzīvotu un sadzīvotu ar visiem..
Stabili vārdu savienojumiViltīgs kā lapsa.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViltīga izturēšanās.
1.2.Tāds, kas labi orientējas dažādos apstākļos un prot tos izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
PiemēriMiķeļa ķēvīte ietur lēnu riksi. Viņa ir viltīga, izliekas, ka steidzas, lai jātnieks netrenktu ātrāk.
1.3.pārn. Tāds, kas ir manīgs, tāds, kas rada nepareizus priekšstatus, domas, uzskatus.
PiemēriIstabā bija karsti. Vienu logu atvēra, vairāk vecās sievas neatļāva, viņas teica: tāds laiks kā pašreiz esot viltīgs, cik cilvēku tieši šādā laikā neiegulstot...
Avoti: 8. sējums