vilšanās
vilšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos. Arī norises, fakti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
Piemēri«Vai jūs.. domājat, ka gaiši, enerģiski cilvēki rodas tikai laukos? Tad man jums jāsagādā vilšanās: Bangas jaunkundze ir simtprocentīga rīdziniece.»
Avoti: 8. sējums