vilnis
vilnis viļņa, v.
1.Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
PiemēriLiels vilnis.
Stabili vārdu savienojumi(Iet) kā pa viļņiem. Viļņu lauzējs.
2.Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
PiemēriZaļos viļņos sašūpojas rudzu lauks te blakus. Tad nākamais aiz tā, un tūlīt sāk viļņot visu tīrumu zaļums, cik vien to acis.. var pārredzēt.
Stabili vārdu savienojumiIedzīt asins vilni sejā.
2.1.Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
PiemēriCauri uguns un dūmu jūrai nāk pirmam [pirmajam] vilnim talkā otrā uzbrucēju grupa.. Krīt virsnieki un instruktori, un otrais uzbrucēju vilnis bez vadoņiem aizsniedz vācu ierakumus..
2.2.pārn. Spēcīga izpausme, arī kāpinājums, pastiprinājums (darbībai, norisei).
PiemēriStreiku vilnis.
2.3.pārn. Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
Piemēri..Andri pārņem tāds prieka vilnis - par labo liecību, garšīgajām vakariņām, tēva solīto fotoaparātu..
3.fiz. Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā).
PiemēriVidējie viļņi.
Stabili vārdu savienojumiElektromagnētiskie viļņi. Garie viļņi.
Stabili vārdu savienojumiDevītais vilnis. Sist (arī mest) augstu vilni. Zaļais vilnis.
Avoti: 8. sējums