nevietā
nevietā apst.
1.Nepareizā vietā.
PiemēriNolikt krēslu nevietā.
2.Nepiemērotā, neizdevīgā brīdī. Nelaikā.
PiemēriGundegai brīvdienas likās nevietā. Darbu vēlāk sākusi, viņa nejutās nogurusi.
Stabili vārdu savienojumiVietā un nevietā, arī gan vietā, gan nevietā.
3.Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
PiemēriViņa bažas par skrejceliņu bijušas nevietā..
Avoti: 5. sējums