nevīžīgs
nevīžīgs -ais; s. -a, -ā
nevīžīgi apst.
1.Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni). Nolaidīgs, nekārtīgs.
PiemēriNevīžīga saimniece.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViena, otra kādreiz stalta un balta sieva staigāja nevīžīgi ģērbusies, nemazgātu muti..
2.Tāds, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
PiemēriNevīžīgs darbu vadītājs.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVezums laikam nevīžīgi sasiets un braucot viens maiss nemanot izkritis.
Avoti: 5. sējums