neprātīgs
neprātīgs -ais; s. -a, -ā
neprātīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
PiemēriDzīve ir tik skopa un īsa, bet mēs esam tik neprātīgi, ka neprotam izlietot pat tos nedaudzos mirkļus, kas mums doti.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNeprātīga rīcība.
1.2.lietv. nozīmē: neprātīgais, -ā, v.; neprātīgā, -ās, s. Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
PiemēriRīgas jūrmalā vienmēr ir bijuši neprātīgie, kuri peldas un klaiņo tad, kad parasti mēdz gulēt.
1.3.Pilnīgi nepamatots, nerealizējams.
PiemēriArī Martai gribējās iet skolā, mācīties, bet kalpa meitenei tolaik skola bija neprātīgs sapnis.
2.Tāds, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
PiemēriPirmā mūs ieraudzīja Vilma. Kā neprātīga viņa skrēja mums pretim: «Brālīti! Brālīti! Tu dzīvs!»
2.1.Tāds, kurā izpaužas stipri psihiskās darbības traucējumi.
PiemēriRunāja, ka Ječam drusku prāta trūkstot; bet es, lai kā vēroju, nekādi nevarēju notvert, kur viņš būtu ko neprātīgu darījis vai runājis.
2.2.lietv. nozīmē: neprātīgais, -ā, v.; neprātīgā, -ās, s. Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
PiemēriUzkliedziens neprātīgajam neatstāja nekādu iespaidu, viņš nesapratnē pavērās uz.. skursteni..
3.Pārgalvīgs, pārdrošs.
PiemēriDaudz nedomādama, viņa bija ar mieru pamest Andreju un aiziet pie Kaspara - stiprā, neprātīgā..
3.1.lietv. nozīmē: neprātīgais, -ā, v.; neprātīgā, -ās, s. Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
PiemēriJā, sievietes mīl neprātīgos, Mīl Gēstu Berlingu, mīl Uldi.
4.sar. Ārkārtīgs, pārmērīgs.
PiemēriSākumā taksometra šoferis raudzījās pāri stūrei tik saspringti, it kā viņi neprātīgā ātrumā drāztos cauri miglai..
Avoti: 5. sējums