Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepratējs
nepratējs -a, v.
nepratēja -as, s.
Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
PiemēriVectēvs, pats pārliecinājies par to, cik grūti ir lasīt un rakstīt nepratējam, centies savu dēlu skolot..
Avoti: 5. sējums