neprātīgs

neprātīgs -ais; s. -a, -ā

neprātīgi apst.

1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.

PiemēriDzīve ir tik skopa un īsa, bet mēs esam tik neprātīgi, ka neprotam izlietot pat tos nedaudzos mirkļus, kas mums doti.

Dzīve ir tik skopa un īsa, bet mēs esam tik neprātīgi, ka neprotam izlietot pat tos nedaudzos mirkļus, kas mums doti.
pārn. Pavasara saule Neprātīga: Kūleņo pa sniegu Un atstāj aiz sevis Zelta sliedi.
pārn. Šogad tāda neprātīga ziema gadījusies... Jau no paša sākuma tā nepakļaujas nekādiem likumiem..

1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

PiemēriNeprātīga rīcība.

Neprātīga rīcība.
Cilvēks nezin kāpēc grib mūžīgu pavasari, nepadomādams nemaz, cik neprātīga tāda vēlēšanās.
Beidzot Kaņeps pavēlēja atkāpties, jo likās neprātīgi divu kritušu dēļ šeit noguldīt vēl pusduci dzīvo.

1.2.lietv. nozīmē: neprātīgais, -ā, v.; neprātīgā, -ās, s. Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.

PiemēriRīgas jūrmalā vienmēr ir bijuši neprātīgie, kuri peldas un klaiņo tad, kad parasti mēdz gulēt.

Rīgas jūrmalā vienmēr ir bijuši neprātīgie, kuri peldas un klaiņo tad, kad parasti mēdz gulēt.

1.3.Pilnīgi nepamatots, nerealizējams.

PiemēriArī Martai gribējās iet skolā, mācīties, bet kalpa meitenei tolaik skola bija neprātīgs sapnis.

Arī Martai gribējās iet skolā, mācīties, bet kalpa meitenei tolaik skola bija neprātīgs sapnis.
..ar savām neprātīgajām nākotnes filozofijām un karsto strīdīgumu [Alsters] - tuvs un radniecīgs Hedvigas kaislīgajai dabai..

2.Tāds, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.

PiemēriPirmā mūs ieraudzīja Vilma. Kā neprātīga viņa skrēja mums pretim: «Brālīti! Brālīti! Tu dzīvs!»

sal. Pirmā mūs ieraudzīja Vilma. Kā neprātīga viņa skrēja mums pretim: «Brālīti! Brālīti! Tu dzīvs!»

2.1.Tāds, kurā izpaužas stipri psihiskās darbības traucējumi.

PiemēriRunāja, ka Ječam drusku prāta trūkstot; bet es, lai kā vēroju, nekādi nevarēju notvert, kur viņš būtu ko neprātīgu darījis vai runājis.

Runāja, ka Ječam drusku prāta trūkstot; bet es, lai kā vēroju, nekādi nevarēju notvert, kur viņš būtu ko neprātīgu darījis vai runājis.

2.2.lietv. nozīmē: neprātīgais, -ā, v.; neprātīgā, -ās, s. Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.

PiemēriUzkliedziens neprātīgajam neatstāja nekādu iespaidu, viņš nesapratnē pavērās uz.. skursteni..

Uzkliedziens neprātīgajam neatstāja nekādu iespaidu, viņš nesapratnē pavērās uz.. skursteni..

3.Pārgalvīgs, pārdrošs.

PiemēriDaudz nedomādama, viņa bija ar mieru pamest Andreju un aiziet pie Kaspara - stiprā, neprātīgā..

Daudz nedomādama, viņa bija ar mieru pamest Andreju un aiziet pie Kaspara - stiprā, neprātīgā..
Mūs bija sagrābis līksmes neprātīgs virpulis, skatījāmies viens otrā un smējāmies no visas sirds.
Viņa bija tik skaista un viss viņas apģērbs un augums tik kairinošs, ka vientuļais šķirtenis Viesturs Rieksts pagalam samulsa, un viņa smadzenēs radās.. visneprātīgākās iztēles ainas.

3.1.lietv. nozīmē: neprātīgais, -ā, v.; neprātīgā, -ās, s. Pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.

PiemēriJā, sievietes mīl neprātīgos, Mīl Gēstu Berlingu, mīl Uldi.

4.sar. Ārkārtīgs, pārmērīgs.

PiemēriSākumā taksometra šoferis raudzījās pāri stūrei tik saspringti, it kā viņi neprātīgā ātrumā drāztos cauri miglai..

Sākumā taksometra šoferis raudzījās pāri stūrei tik saspringti, it kā viņi neprātīgā ātrumā drāztos cauri miglai..
Indra.. sajuta, ka sirds sāk neprātīgi dauzīties.
Liepas zied.. Kā gan milzīgie, nopietnie.. koki spēj tik neprātīgi smaržot..

Avoti: 5. sējums