nepraša
nepraša ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
Piemēri..katra operācija ir sāpīga, tā atstāj pēdas. Taču prasmīga roka izgriezīs tikai pūžņojošo vietu, bet nepraša var saārdīt arī veselos audus..
1.1.Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
PiemēriIr jānosoda cilvēki, kuri, nemācēdami saskatīt patiesās mūzikas vērtības,.. nostājas visa daiļā noliedzēja pozīcijās. Taču.. nevajadzētu aizmirst nosodīt arī apstākļus, kuru rezultātā varējuši izveidoties šādi mūzikas mākslas neprašas.
Avoti: 5. sējums