karognesējs
karognesējs -a, v.
karognesēja -as, s.
1.Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
PiemēriParādās karognesēji ar visu to valstu karogiem, kuru pārstāvji piedalās festivālā.
1.1.Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
PiemēriKolonnas priekšgalā iet karognesēji, līdzās kaujas karogam plīvo revolūcijas sarkanie karogi. Aiz karogiem soļo pulkvedis ar štāba virsniekiem.
2.Tas, kas atrodas (kādas kustības, cīņas u. tml.) priekšgalā, vadībā.
PiemēriKad 1906. un 1907. gadā sāka iznākt baltkrievu valodā pirmie preses izdevumi, tajos rosīgu darbību pasāka revolucionārās baltkrievu rakstniecības karognesēji Janka Kupala un Jakubs Kolass.
2.1.Tas, kas pauž progresīvas idejas (parasti māksla, literatūra).
PiemēriLiela māksla visos laikos ir bijusi cilvēcības karognesēja..
Avoti: 4. sējums