divkosis
divkosis -ša, v.
divkose -es, dsk. ģen. -šu, s.
Divkosīgs cilvēks.
Piemēri«..gadās taču arī tā, ka cilvēks darbā ir kārtīgs, normu izpilda ar uzviju, bet, pārgājis mājā, ģimenē, sadzīvē parāda sevi pavisam citādā gaismā.» - «Divkosis, ar atpalikušu apziņu ...»
- «..gadās taču arī tā, ka cilvēks darbā ir kārtīgs, normu izpilda ar uzviju, bet, pārgājis mājā, ģimenē, sadzīvē parāda sevi pavisam citādā gaismā.» - «Divkosis, ar atpalikušu apziņu ...»
- Naudas vara te bija sīka un smieklīgi nožēlojama. Ģirts to visu saprata, un tomēr nauda, kas gulēja kabatā, viņam sagādāja prieku. Tātad divkosis? Ne šāds, ne tāds.
- Neslēpšu, man arī mazliet kauns, ka esmu tāda divkose krustmātes priekšā..
Avoti: 2. sējums