divkauja
divkauja -as, s.
1.vēst. Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
PiemēriIzaicināt uz divkauju.
2.Sadursme, cīņa (starp diviem pretiniekiem).
PiemēriViņš [Salums] trieca ar rungu, taču laikam īsti netrāpīja, čūska zibenīgi sakustējās un ieslīdēja zāļainajos rudzos.., un viņam šķita, ka divkauja zaudēta..
2.1.pārn. Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
Piemēri..viņu [komunistu] pratināja pirmo reizi. Pirmā nopratināšana... pirmā izšķirošā morālā divkauja.
Avoti: 2. sējums