divkauja
divkauja -as, s.
1.vēst. Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
PiemēriIzaicināt uz divkauju.
- Izaicināt uz divkauju.
- Būt par sekundantu divkaujā.
- Krist divkaujā.
- Langards: Taisnību sakot, es visu šo divkauju turu par blēņām. Kad mēs tādu sieviešu dēļ gribētu šauties, tad jau drīz varētu pietrūkt svina.
- «..tad tu - uz divkauju.. atnāci?» viņš smaidīdams pamāja uz divām šautenēm, ko Ēriks nesa rokās.
2.Sadursme, cīņa (starp diviem pretiniekiem).
PiemēriViņš [Salums] trieca ar rungu, taču laikam īsti netrāpīja, čūska zibenīgi sakustējās un ieslīdēja zāļainajos rudzos.., un viņam šķita, ka divkauja zaudēta..
- Viņš [Salums] trieca ar rungu, taču laikam īsti netrāpīja, čūska zibenīgi sakustējās un ieslīdēja zāļainajos rudzos.., un viņam šķita, ka divkauja zaudēta..
- Riesta laikā briežu bullis kļūst neuzmanīgs un skaļš. Divkaujas ar citiem buļļiem seko cita citai.
- pārn. Zeme augiem dod spēku augt, bet divkaujā ar kaitēkļiem, slimībām un nezālēm tie ir bezspēcīgi. Šeit talkā jānāk cilvēkam..
2.1.pārn. Sadursme, arī sacensība (starp diviem pretiniekiem), kurā nelieto fizisku spēku.
Piemēri..viņu [komunistu] pratināja pirmo reizi. Pirmā nopratināšana... pirmā izšķirošā morālā divkauja.
- ..viņu [komunistu] pratināja pirmo reizi. Pirmā nopratināšana... pirmā izšķirošā morālā divkauja.
- Bet viņš saprata, ka nerunā šeit tikai ar Gustu vien, piecdesmit cilvēku noskatās un noklausās divu vīru, divu pasaules uzskatu divkaujā, un viņam jāatbild tā, lai visi redzētu, ka pretinieks guļ, nolikts uz pleciem.
Avoti: 2. sējums