Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divkosis
divkosis -ša, v.
divkose -es, dsk. ģen. -šu, s.
Divkosīgs cilvēks.
Piemēri«..gadās taču arī tā, ka cilvēks darbā ir kārtīgs, normu izpilda ar uzviju, bet, pārgājis mājā, ģimenē, sadzīvē parāda sevi pavisam citādā gaismā.» - «Divkosis, ar atpalikušu apziņu ...»
Avoti: 2. sējums