Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divkārtējs
divkārtējs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes. Divreizējs.
PiemēriDivkārtējs atgādinājums.
1.1.Tāds, kas veicis ko divas reizes. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu divas reizes.
PiemēriDivkārtējs uzvarētājs.
1.2.pareti Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
Piemēri..vēlēšanās vēl šovakar redzēt Minnu viņā pamodās ar divkārtēju spēku.
Avoti: 2. sējums