Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divkārtīgs
divkārtīgs -ais; s. -a, -ā
divkārtīgi apst.
1.Divas reizes lielāks.
PiemēriDivkārtīgs palielinājums.
1.1.Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
PiemēriDivkārtīgs prieks.
2.Tāds, ko veido divas kārtas.
PiemēriDivkārtīgs locījums.
Avoti: 2. sējums