Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzsūtīt
uzsūtīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Likt uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriVeči augšā netika. Vada komandieris uzsūtīja tornī mani.
2.Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
PiemēriNospriedām šonakt negulēt savos dzīvokļos, jo tatāri zināja, kur dzīvojam, un naktī varēja, ja ne paši uzbrukt, tad uzsūtīt citus mums virsū.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
PiemēriEgils iedomājās, ka tas tiešām ir netaisni no dabas - uzsūtīt salnas pašā ziedēšanas laikā.
Avoti: 8. sējums