plikadīda
plikadīda ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.; niev.
Ļoti nabadzīgs cilvēks.
PiemēriLipsts: Es arī precēšos, bet es nebūšu tik muļķis ņemt tādu plikadīdu; es ņemšu Trīni ar naudu.
- Lipsts: Es arī precēšos, bet es nebūšu tik muļķis ņemt tādu plikadīdu; es ņemšu Trīni ar naudu.
- Ja Rečs būtu paņēmis kādu saimnieka meitu, Mare to pārciestu vieglāk. Bet tā - vest mājā vienkāršu plikadīdu..
- «Es viņai [sievasmātei] biju un paliku plikadīda.. Ne man slavas, ne mantas. Tikai šķembas - sānos, mugurā, vēderā.»
Avoti: 6-2. sējums