Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pliknis
pliknis -ņa, v.
1.Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā. Arī akts.
PiemēriViņš interesējās par Edgara gleznām: Vai nevar kaut ko nopirkt? Vēl vienmēr viņam miera nedeva Edītes pliknis.
2.sar. Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
PiemēriLejā liedagā gozējās brūni iedegusi plikņi (ne jau pavisam - peldkostīmos!), citi šķiedās ar ūdeni vai peldējās.
Avoti: 6-2. sējums