virspusīgs
virspusīgs -ais; s. -a, -ā
virspusīgi apst.
1.Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas nav būtisks.
PiemēriVirspusīgs vērojums.
1.1.reti Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
PiemēriVirspusīgs komentētājs.
2.Virspusējs1.
Piemēri..sejā nereti izveidojas asinsvadu tīkliņš.. Dažreiz vēl pievienojas sīkas papuliņas jeb virspusīgi mezgliņi un iekaisuma perēklīši ādas dziedzeru izvados..
Avoti: 8. sējums