virspusējība
virspusējība -as, s.
Vispārināta īpašība → virspusējs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Virspusība.
PiemēriMākslai cilvēks jāatraisa no sastinguma, vienaldzības, truluma, virspusējības un, galvenais, no izlikšanās un divkosības..
- Mākslai cilvēks jāatraisa no sastinguma, vienaldzības, truluma, virspusējības un, galvenais, no izlikšanās un divkosības..
- Kurš gan no mums nezina, ka aiz desmit pienākumiem slēpjas paviršība, virspusējība un šablons.
- «Jau teicu - nespēja saprasties, svešums. Virspusējība attiecībās, kontaktēšanās manierē.»
Avoti: 8. sējums