palaistuvis
palaistuvis -vja, v.
palaistuve -es, dsk. ģen. -vju, s.; sar.; niev.
Izlaidīgs cilvēks.
PiemēriVisas trīs runātājas nesaprašanā un pat izbīlī raugās šurp. Jūtu to, bet izliekos nemanām. Lai domā, ka esmu palaistuve vai jukusi.
- Visas trīs runātājas nesaprašanā un pat izbīlī raugās šurp. Jūtu to, bet izliekos nemanām. Lai domā, ka esmu palaistuve vai jukusi.
- Modē [20. gados] nāca lugas, kurās darbojās dažādas palaistuves un ielas sievietes.
Avoti: 6-1. sējums