burlaks
burlaks -a, v.
1.vienk. Laupītājs, slepkava. Brutāls, varmācīgs cilvēks.
Piemēri«Vai tad tu arī visam tam tici, ko ļaudis pļāpā,» viņa [Roplainiete] sacīja, «vai tad nu mūsu Krustiņš jau tik slikts, ka viņš tādus burlaka darbus pastrādās!»
- «Vai tad tu arī visam tam tici, ko ļaudis pļāpā,» viņa [Roplainiete] sacīja, «vai tad nu mūsu Krustiņš jau tik slikts, ka viņš tādus burlaka darbus pastrādās!»
- ..kā viņš apģērbies! Pēc burlaka! Ja tāds nāk tumsā pretī, tad mudīgi vien jāmanās no ceļa nost.
Stabili vārdu savienojumiBurlaku romāns (arī stāsts).
- Burlaku romāns (arī stāsts) — Vulgārs romāns (stāsts) par laupītājiem, slepkavām.
2.vēst. Strūdznieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriPagātnē aizgājušas tumšās salmjumtu būdiņas.., klaiņojošā rokpeļņa - burlaka apdriskātais svārks un nabadzīgais maišelis..
- Pagātnē aizgājušas tumšās salmjumtu būdiņas.., klaiņojošā rokpeļņa - burlaka apdriskātais svārks un nabadzīgais maišelis..
Avoti: 2. sējums