ļaunvēlis
ļaunvēlis -ļa, v.
ļaunvēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; reti
Ļaunvēlīgs cilvēks.
PiemēriTu neļauj ļaunvēlim sev ceļā stāt..
- Tu neļauj ļaunvēlim sev ceļā stāt..
- Apkārt sāka čabēt ļaunvēļu valodas par sievu, kura, laikam labāku gaidīdama, atteikusies no pielaulāta vīra.
Avoti: 5. sējums