ļauties
ļauties ļaujos, ļaujies, ļaujas, pag. ļāvos; refl.
1.Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
PiemēriĻauties pierunāties.
1.1.Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
Piemēri..saule no jauna izlēja pār ezeru mirdzošu pērļu saujas, Ģirts skatījās zibošajos atspīdumos un, nekā nedomādams, ar tīksmi ļāvās siltajiem stariem.
1.2.Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
PiemēriĻauties atmiņām.
Avoti: 5. sējums