ļaunums
ļaunums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → ļauns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIznīdēt ļaunumu.
Stabili vārdu savienojumiIzravēt ļaunumu (ar visām saknēm).
2.Vispārināta īpašība → ļauns2, šīs īpašības konkrēta izpaustie.
Piemēri..katrai [puķei] bij savs īpašs spēks pret visādiem ļaunumiem. Tikai vajadzēja zināt, kad un kā tās lasīt un kā pret ko lietot.
3.Vispārināta īpašība → ļauns3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNeviens neapvainojas. Katrs strādā, cik spēj, un labi saprot, ka traļmeistara vārdos nav ne kripatiņas ļaunuma.
Avoti: 5. sējums