Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ļautiņi
ļautiņi -u, vsk. ļautiņš, -ņa, v.
1.dsk. Dem. → ļaudis.
2.Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
PiemēriLatviešu biedrības zaļumu svētki allaž pievelk milzumu prasto ļautiņu, jo tur viņi dabū redzēt kaut ko no smalkas būšanas.
Avoti: 5. sējums