Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ļaunvēlis
ļaunvēlis -ļa, v.
ļaunvēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; reti
Ļaunvēlīgs cilvēks.
PiemēriTu neļauj ļaunvēlim sev ceļā stāt..
Avoti: 5. sējums