Paplašinātā meklēšana
Meklējam ļauties.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (167):
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku, (ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)zaudēt (retāk (ne)nolaist) dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- (Ne)nolaist dūšu (Ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku. (Ne)ļauties izmisumam.
- aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. _imperf._ Lipt ciet.
- iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
- atvēlēties Atļauties.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
- Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas. Arī iekļauties (kur iekšā). Iegult.
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
- saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
- Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar stiprām (arī visām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- Ieaugt ar visām (arī stiprām, dziļām) saknēm Būtiski, organiski iekļauties.
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
- Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
- sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
- Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
- aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
- iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai. Arī iekaist (2), iekarst (1).
- ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko). Pievienoties.
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
- nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
- iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
- ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
- iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
- ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplūkt.
- karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai. Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
- skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
- glausties Kļauties (ap ko, pie kā).
- apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]. Pieradināt pie noteiktas kārtības.
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas: ērtības).
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
- padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
- atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
- atteikties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
- Nelikties uztraukties Nepakļauties uztraukumam.
- kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
- paļauties Nepretojoties, neiebilstai pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- disonēt Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
- Laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
- pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
- saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
- saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā). Arī iedzīvoties, iejusties.
- ieaugt Pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām). Piekāpties.
- Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- Iet (kāda) pavadā Pakļauties (kādam). Nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
- paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- ārstēties Pakļauties ārstēšanai. Refl. -> ārstēt.
- Karāties brunčos Pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- Kārties brunčos Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
- palaisties Paļauties (uz ko, kādu), an uzticēties (kādam).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
- ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
- izvērsties Parādīt savas spējas. Atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- sakārdināties Parasti savienojumā «ļauties sakārdināties»: ļaut sevi sakārdināt.
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
- pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
- apkrampēties Piekļauties, cieši un stingri aptverot.
- liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
- ieplakt Pieplakt, piekļauties (kur iekšā). Iekļauties (kur iekšā).
- Ielikt asti spīlēs Piespiest (kādu) pakļauties.
- aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- nodoties Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
- nodoties Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
- izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām. Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināt sevi.
- Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- Likt uz kādu visas kārtis Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- Stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- Stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
- Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
- Izlaisties (arī palaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
- Palaisties (arī izlaisties) mutē Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
- iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
- apsmieties Savienojumā «(ne)ļauties apsmieties»: (ne)ļaut sevi apsmiet.
- pierunāties Savienojumā «ļauties pierunāties»: ļaut sevi pierunāt.
- apcelties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcelt (l, 2).
- apcirpties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcirpt.
- apvārdoties Savienojumā ar «(ne)ļaut», «(ne)ļauties». (Ne)ļaut sevi apvārdot (2).
- apmulsināties Savienojumā ar «(ne)ļauties»: (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
- ierunāties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
- pavesties Savienojumā ar «ļauties»: ļaut sevi pavest (3).
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās). Paciest.
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- Krist apkampienos Strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
- sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
- nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties. Šaubīgs.
- uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
- uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem. Arī mērķtiecīgs.
- drošs Tāds, uz ko var paļauties. Uzticams.
- (Pārāk) dārgs prieks Tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
- (Pārāk) dārgs prieks Tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
- Lēts prieks Tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
- Lēts prieks Tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
- ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu). Iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
- glausties Tuvināties un maigi kļauties (pie kā).
- traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
- pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
- saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra. Viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- pieglausties Viegli, maigi piekļauties.
- sapīties Viļoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
- Nolaist spārnus Zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
ļauties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV