panest
panest -nesu, -nes, -nes, pag. -nesu; trans.
1.Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPanest ceļasomu līdz autobusa pieturai.
- Panest ceļasomu līdz autobusa pieturai.
- Bija ļoti apmierināts [pieradinātais putns], kad kādu gabaliņu to panesa klēpī.
- «Māt, panes mani, panes mani! Es nespēju vairs tālāk iet!»
1.1.Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) – piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriStraume panes plostu tālāk.
- Straume panes plostu tālāk.
- Raibo papīra apvalku, kur plate glabājusies, vējš panesis soļus desmit tālāk.
2.Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPanest saini zem nojumes.
- Panest saini zem nojumes.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) nest.
PiemēriVesels cilvēks kasti var panest. Tā sver ap divdesmit kilogramu.
- Vesels cilvēks kasti var panest. Tā sver ap divdesmit kilogramu.
- Ūdens spainis koka, zaļi krāsots. Gusts labi ja tukšu to panes, sitas gar kāju potītēm.
Stabili vārdu savienojumiTik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest).
- Tik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest) idioma — sar. Ļoti maz.
4.Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
PiemēriPanest pārestību.
- Panest pārestību.
- ..vieglāk panes grūtības jaunumā nekā vecumā.
- ..Domicella viņas [vīramātes] kluso, nedziestošo naidu panesa pavisam viegli - neievēroja vai arī pazobojās..
- Jo tuvāk nāca atsvabināšanas diena, jo grūtāks palika cietums. Nekad tas nebija bijis tik nepanesams kā tagad.
- Putni panes jebkuru salu, ja tiem bagātīgi pieejama barība..
- pārn. ..nebija viņam īstās, pašaizliedzīgās mīlestības, kas panes visu, pacieš visu, piedod visu.
- pārn. Cik gan viena cilvēka dzīve var panest - nekāda mēra nava [nav] priekš tā...
- Nevarēdams panest viņas dedzinošo skatienu, es nodūru acis..
Stabili vārdu savienojumiPanest (kāda) skatienu.
- Panest (kāda) skatienu — Spēt nenovērsties, ja kāds skatās acīs.
4.1.Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās). Paciest.
PiemēriPanest sāpes.
- Panest sāpes.
- Zobus sakodis,.. viņš panesa spīdzināšanu kā vīrs.
- Ar nepieredzētu varonību Maksvels [revolucionārs] panesa visas mokas un sīvi pretojās [mocītājiem].
- Cilvēki klusēdami, it kā ar nežēlīgu cietsirdību panesa savas skaudrās bēdas.
4.2.Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) – par dzīvu būtni, tās organismu.
PiemēriSlimnieks labi panes zāles.
- Slimnieks labi panes zāles.
- «Tik stipru barību es vairs nepanesu,» pakrūti spaidot, viņš domāja. «Speķis, rupja maize... Ar to mans vēders vairs netiek galā.»
- «Tu taču labi zini, ka es nepanesu lidojumus..»
- Ja sieviete ir vesela un labi panes grūtniecību, tad viņai gandrīz vienmēr piedzimst vesels bērns..
4.3.Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) – par augiem, to daļām.
PiemēriSaknes [selerijām] ar sniegu nabadzīgās ziemās laukā nepārziemo, jo panes tikai nelielu salu.
- Saknes [selerijām] ar sniegu nabadzīgās ziemās laukā nepārziemo, jo panes tikai nelielu salu.
- Sausākās vietās jāsēj augi, kas labāk panes sausumu..
- Noēnotajās vietās bija jāieaudzē.. augi, kas labi panes ēnu.
Avoti: 6-1. sējums