Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
panēsāt
panēsāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
PiemēriIstabā, tad viņš [brālītis] viegliņš, to tā patīkami pacelt un panēsāt.
2.Pavalkāt.
Piemēri..katrs no viņiem [zēniem] vēlējās kaut mirkli panēsāt karavīra cepuri.
2.1.divd. formā: panēsāts Mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts.
PiemēriMēs visus panēsātos apģērbus pāršujam.
Avoti: 6-1. sējums