Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
panest
panest -nesu, -nes, -nes, pag. -nesu; trans.
1.Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPanest ceļasomu līdz autobusa pieturai.
1.1.Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) — piemēram, par vēju, straumi. Raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriStraume panes plostu tālāk.
2.Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPanest saini zem nojumes.
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) nest.
PiemēriVesels cilvēks kasti var panest. Tā sver ap divdesmit kilogramu.
Stabili vārdu savienojumiTik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest).
4.Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
PiemēriPanest pārestību.
Stabili vārdu savienojumiPanest (kāda) skatienu.
4.1.Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās). Paciest.
PiemēriPanest sāpes.
4.2.Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) — par dzīvu būtni, tās organismu.
PiemēriSlimnieks labi panes zāles.
4.3.Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) — par augiem, to daļām.
PiemēriSaknes [selerijām] ar sniegu nabadzīgās ziemās laukā nepārziemo, jo panes tikai nelielu salu.
Avoti: 6-1. sējums