pieplakt
pieplakt -ploku, -ploc, -plok, pag. -plaku; intrans.
1.Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) — par cilvēkiem.
PiemēriSpindza lodes.. Astoņpadsmit vīri pieplaka pie zemes..
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriEzis apstājas un pagriež snuķīti uz soļu pusi. Aizbēgt vairs nevar, jāaizsargājas tāpat. Un viņš pieplok pie zemes..
1.2.Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriPerjē kunga kaimiņš tupēja uz ceļiem, kā turku dervišs ar pieri klonam pieplacis..
1.3.Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) — par priekšmetiem.
PiemēriNo ārpuses raugoties, teātra nams liekas pilnīgi pieplacis augstai klinšu sienai.
2.Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) — parasti par (kā) kārtu, slāni.
PiemēriSniegs saulē pieplok.
2.1.Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
PiemēriDūmi pieplok pie zemes.
2.2.Būt pazemam (parasti par celtnēm).
PiemēriAiz [vilciena] loga aizvien tā pati vienmuļā aina. Balti lauki, piesniguši meži, pie zemes pieplakušas mājas.
2.3.Nolīkt (par augiem, to daļām).
PiemēriAtbraucējs.. pārgāja pāri.. šosejai, aiz kuras atkal bija.. pa retai, zemei pieplakušai eglītei.
2.4.Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī. Arī sakņupt.
Piemēri..es pieplacis tupu laivas.. galā bāls un drebēdams no bailēm par gaidāmo sodu.
3.parasti 3. pers. Pierimt (par parādībām dabā).
PiemēriVējš brāžas un šaudās no vienas puses uz otru celdamies un pieplakdams.
3.1.pārn. Par parādībām sabiedrībā.
PiemēriKārlis Zemītis skatījās ļaudīs, bet brīžam pavisam aizmirsa to burzmu un kņadu, kas gan pieplaka, gan kāpa augumā vai telpā.
Avoti: 6-2. sējums