pieplakt
pieplakt -ploku, -ploc, -plok, pag. -plaku; intrans.
1.Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) – par cilvēkiem.
PiemēriSpindza lodes.. Astoņpadsmit vīri pieplaka pie zemes..
- Spindza lodes.. Astoņpadsmit vīri pieplaka pie zemes..
- Sīļa brīdinošais sauciens viņai [meitenei] lika pieplakt priedes stumbram un izbiedētai lūkoties apkārt.
- Es pieplaku istabas logam. Skatījos, vai rati patiešām pazuduši Rīgas ceļā.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriEzis apstājas un pagriež snuķīti uz soļu pusi. Aizbēgt vairs nevar, jāaizsargājas tāpat. Un viņš pieplok pie zemes..
- Ezis apstājas un pagriež snuķīti uz soļu pusi. Aizbēgt vairs nevar, jāaizsargājas tāpat. Un viņš pieplok pie zemes..
- Galvu izslējis, lūpu raustīdams, garausis klausās, tad lēni pieplok zemei..
- Stārķi, izpletuši spārnus, pieplaka saviem bērniem.
1.2.Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
PiemēriPerjē kunga kaimiņš tupēja uz ceļiem, kā turku dervišs ar pieri klonam pieplacis..
- Perjē kunga kaimiņš tupēja uz ceļiem, kā turku dervišs ar pieri klonam pieplacis..
- Elpu aizturējusi, baidīdamās kaut ko pagrūst.., pieplaka ar ausi spraugai plānajā dēļu sienā.
- ..zirgi ar purniem gandrīz zemei pieplaka, kamēr vezumu.. izvilka sētsvidū.
1.3.Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) – par priekšmetiem.
PiemēriNo ārpuses raugoties, teātra nams liekas pilnīgi pieplacis augstai klinšu sienai.
- No ārpuses raugoties, teātra nams liekas pilnīgi pieplacis augstai klinšu sienai.
- ..pie pāļa pieplakusi, šūpojās laiva.
- Laivas, plosti slīdēja garām mazajam miestam, kas ar saviem dārziņiem un koka nameļiem bija pieplacis upes krastam.
2.Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) – parasti par (kā) kārtu, slāni.
PiemēriSniegs saulē pieplok.
- Sniegs saulē pieplok.
- Pēc pirmā apmīduma [mīdīšanas] metiens [rijā] manāmi pieplok, bet rudzu stiebri vēl ir veseli, nesaspaidīti, tikai piebristi.
2.1.Pietuvoties (kā, parasti zemes) virsmai (piemēram, par dūmiem, miglu).
PiemēriDūmi pieplok pie zemes.
- Dūmi pieplok pie zemes.
- Liesmu mēles te pastiepjas pretī zemajiem padebešiem, te pieplok pie zemes..
- Pārlaidis skatienu jūrai, viņš redz, ka migla jau pieplakusi ūdens virsmai kā līgans palags..
2.2.Būt pazemam (parasti par celtnēm).
PiemēriAiz [vilciena] loga aizvien tā pati vienmuļā aina. Balti lauki, piesniguši meži, pie zemes pieplakušas mājas.
- Aiz [vilciena] loga aizvien tā pati vienmuļā aina. Balti lauki, piesniguši meži, pie zemes pieplakušas mājas.
- Saules staros labi redzamas rūsganajai zemei pieplakušās vienstāva mājiņas.
2.3.Nolīkt (par augiem, to daļām).
PiemēriAtbraucējs.. pārgāja pāri.. šosejai, aiz kuras atkal bija.. pa retai, zemei pieplakušai eglītei.
- Atbraucējs.. pārgāja pāri.. šosejai, aiz kuras atkal bija.. pa retai, zemei pieplakušai eglītei.
- Maija otrajā pusē krāšņās puķes nokalst un pieplok pie zemes.
2.4.Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī. Arī sakņupt.
Piemēri..es pieplacis tupu laivas.. galā bāls un drebēdams no bailēm par gaidāmo sodu.
- ..es pieplacis tupu laivas.. galā bāls un drebēdams no bailēm par gaidāmo sodu.
- Tagad viņa atkal sēdēja gultas galā pieplakusi..
3.parasti 3. pers. Pierimt (par parādībām dabā).
PiemēriVējš brāžas un šaudās no vienas puses uz otru celdamies un pieplakdams.
- Vējš brāžas un šaudās no vienas puses uz otru celdamies un pieplakdams.
- ..bija jau rudzu pļaujas mēnesis, kad vasaras karstums pieplok.
3.1.pārn. Par parādībām sabiedrībā.
PiemēriKārlis Zemītis skatījās ļaudīs, bet brīžam pavisam aizmirsa to burzmu un kņadu, kas gan pieplaka, gan kāpa augumā vai telpā.
- Kārlis Zemītis skatījās ļaudīs, bet brīžam pavisam aizmirsa to burzmu un kņadu, kas gan pieplaka, gan kāpa augumā vai telpā.
- Reizēm šīs kaislības pieplaka, reizēm atkal sita augstu vilni..
Avoti: 6-2. sējums