Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piepīpēt
piepīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
piepīpēt -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Piesmēķēt1.
PiemēriNesmēķētāji, atrazdamies piepīpētā telpā, stundas laikā ieelpo tik daudz tabakas dūmu, it kā būtu nopīpējuši četras cigaretes.
  • Nesmēķētāji, atrazdamies piepīpētā telpā, stundas laikā ieelpo tik daudz tabakas dūmu, it kā būtu nopīpējuši četras cigaretes.
  • Gaiss te [krogā] arvienu piepīpēts un pilns alus un alkohola tvaiku..
  • Šaurajās telpās griezās un virpuļoja putekļu mākoņi.. Gaiss smacīgs, piepīpots zils, biezs.
2.intrans. Piesmēķēt2.
PiemēriSarušinājis ugunskuru, viņš izvelk kvēlojošu apdeguli un piepīpē.
  • Sarušinājis ugunskuru, viņš izvelk kvēlojošu apdeguli un piepīpē.
Avoti: 6-2. sējums