piepilēt
piepilēt parasti 3. pers., -pil, pag. -pilēja; intrans.
1.Pilot pievienoties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPienam piepilējis ūdens.
2.Pilot (kam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriSpainis piepilējis pilns.
3.Pilot (kam) lielākā daudzumā, kļūt slapjam, arī notraipītam (ar to) — piemēram, par grīdu.
PiemēriGrīda piepilējusi ar sveču taukiem.
Avoti: 6-2. sējums