Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piepešs
piepešs -ais; s. -a, -ā
piepeši apst.
Pēkšņs, negaidīts.
PiemēriMeteoroloģiskais birojs brīdināja, ka pavasaris iesākšoties strauji, tomēr, ka tas būs tik piepešs, tas nevienam ne prātā nenāca.
Avoti: 6-2. sējums