Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piepelnīt
piepelnīt -pelnu, -pelni, -pelna, arī -pelnīju, -pelnī, -pelnī, pag. -pelnīju; trans.
1.Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu). Nopelnīt (ko) papildus.
PiemēriZiemā, lai piepelnītu kādu latu, Jēkabs brauca mežā baļķus vest.
2.Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriNo sākuma gan turēja meitu, bet, kad Marija paaugās, lūkoja izspiesties paši vien, jo nevarēja tēvs tik daudz piepelnīt, lai izmaksātu lielās algas..
Avoti: 6-2. sējums