piepelnīt
piepelnīt -pelnu, -pelni, -pelna, arī -pelnīju, -pelnī, -pelnī, pag. -pelnīju; trans.
1.Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu). Nopelnīt (ko) papildus.
PiemēriZiemā, lai piepelnītu kādu latu, Jēkabs brauca mežā baļķus vest.
- Ziemā, lai piepelnītu kādu latu, Jēkabs brauca mežā baļķus vest.
- Cerībā piepelnīt kādu grasi viņš sācis sūtīt žurnālam «Austrums» dzejoļu tulkojumus..
- Dzelzsgriezēji, lējēji, atslēdznieki allaž vien kādu nieku piepelnīja klāt, sastīpodami kaimiņienei pārplīsušo katliņu vai aizlodēdami cauro trumuli..
2.Pelnot sagādāt (materiālos līdzekļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriNo sākuma gan turēja meitu, bet, kad Marija paaugās, lūkoja izspiesties paši vien, jo nevarēja tēvs tik daudz piepelnīt, lai izmaksātu lielās algas..
- No sākuma gan turēja meitu, bet, kad Marija paaugās, lūkoja izspiesties paši vien, jo nevarēja tēvs tik daudz piepelnīt, lai izmaksātu lielās algas..
Avoti: 6-2. sējums