piepampt
piepampt parasti 3. pers., -pampst, pag. -pampa; intrans.
Pampstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu). Pietūkt.
PiemēriPret vakaru Kalniņam piepampa kāja. No kadiķzara izmeistarojis nūju, viņš kliboja visiem nopakaļ..
- Pret vakaru Kalniņam piepampa kāja. No kadiķzara izmeistarojis nūju, viņš kliboja visiem nopakaļ..
- Dažreiz, kad Vanadziņam matos bija ieķērusies gruži, tēva neveiklie, piepampušie pirksti izņēma tos tik viegli, ka to nemaz nemanīja.
- Pametu skatienu spogulī un satrūkos no savas saraudātās sejas. Uz vaigiem bija sarkani plankumi un acu plakstiņi piepampuši.
Avoti: 6-2. sējums