piepalīgs
piepalīgs -a, v.
piepalīdze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
Piemēri..lūpu uzmetusi, [Marta] neatbildēja pat tad, kad viņš ievaicājās, vai šovakar tai piepalīga nevajagot.
Avoti: 6-2. sējums