Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piepeļņa
piepeļņa -as, s.; parasti vsk.
1.Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
PiemēriPar pēdējām 120 tonnām kombainieris saņems jau 60 procentu lielu papildsamaksu. Piepeļņa būs atkarīga arī no kūluma kvalitātes.
  • Par pēdējām 120 tonnām kombainieris saņems jau 60 procentu lielu papildsamaksu. Piepeļņa būs atkarīga arī no kūluma kvalitātes.
1.1.Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
PiemēriTā [mašīnrakstīšana] tomēr nav slikta piepeļņa, Nikolajs nodomāja, skaties, viena, otra, desmitā lapiņa, un nauda nāk.
  • Tā [mašīnrakstīšana] tomēr nav slikta piepeļņa, Nikolajs nodomāja, skaties, viena, otra, desmitā lapiņa, un nauda nāk.
  • Ķēpāties ap svešu mašīnu negribējās, kaut vai zelta kalnus solītu. Kopš kāda laika viņš šo piepeļņu atmetis.
Avoti: 6-2. sējums