piepīt
piepīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Pinot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriVainagi piepīti visiem līgotājiem.
1.1.Pinot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
PiemēriPiepīt grozu pilnu ar vainagiem.
2.Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiepīt ozollapu vainagam ziedus.
2.1.pārn. Pievienojot (kādu satura elementu, izteikumu, vārdu), papildināt (ar to tekstu).
PiemēriLiela daļa [stāstā].. pilnīgi izdomāti tēli vai arī dzīvajiem piepīts tik daudz kas klāt, ka vairs nevar pazīt.
3.sar. Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
PiemēriVairāk Anna neskatījās, negribēja zināt [ko kaimiņi dara], ka nepiepin pašu par līdzzinātāju.
Avoti: 6-2. sējums