piesmēķēt
piesmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu).
PiemēriMeta piesmēķējusi istabu, un Nora vispirms steidzas pie loga.
- Meta piesmēķējusi istabu, un Nora vispirms steidzas pie loga.
- Telpa bija piesmēķēta. Zili dūmi slīga līdz pašai grīdai.
- Stundu ilga uzturēšanās slēgtā piesmēķētā telpā ir tikpat kaitīga, cik četru cigarešu izsmēķēšana.
1.1.Smēķējot piesātināt ar dūmiem (gaisu).
Piemēri..no tabakas dūmiem cieš ne tikai paši smēķētāji, bet arī citi cilvēki, kas spiesti elpot piesmēķēto gaisu.
- ..no tabakas dūmiem cieš ne tikai paši smēķētāji, bet arī citi cilvēki, kas spiesti elpot piesmēķēto gaisu.
2.intrans. Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
PiemēriViņš meklēja cigareti, ilgi dricināja [kratīja] šķiltavas, līdz izdevās iedegt uguni un piesmēķēt.
- Viņš meklēja cigareti, ilgi dricināja [kratīja] šķiltavas, līdz izdevās iedegt uguni un piesmēķēt.
2.1.Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
Piemēri..viņam pietuvojās divi aizdomīgi vīri - viens prasīja piesmēķēt, otrs turēja roku aiz muguras.
- ..viņam pietuvojās divi aizdomīgi vīri - viens prasīja piesmēķēt, otrs turēja roku aiz muguras.
Avoti: 6-2. sējums