piesmakt1
piesmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku; intrans.
1.Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
PiemēriDzejolis ir krietni garš, un lasītājas balss zaudē vēso skaidrību, piesmok.
1.1.Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
PiemēriDāvim kakls bija piesmacis, viņš vairs nespēja kaimiņus pārkliegt..
1.2.Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
PiemēriTev bailes piesmakt, Tev bailes sirgt..
2.parasti divd. formā: piesmacis Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma. Kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu, avotu).
PiemēriTieši no turienes arī nāca piesmakušie elpas svilpieni, gurdās nopūtas un čerkstošie krekšķi.
Avoti: 6-2. sējums